Futbola brīvdienas un Riga FC VIP tribīnes

Šīs nedēļas nogale izvērtās pietiekami interesanta, jo beidzot atsākās spēles Virslīgā un īpaši – Rīgā. Mūsu reģionā vasarā ir jāspēlē katru nedēļas nogali, un pat iespējams – vēl biežāk, jo silts laiks ir tikai pāris mēnešus, kā arī stadionu infrastruktūra neļauj lietus laikā pietiekami ērti un komfortabli skatīties spēles. Protams, šeit ir divi faktori, kuru dēļ šī sezona cieta no dīkstāves. Par Babīti negribās īsti visu iztirzāt, toties par Eiropas kausu logiem un atpūtu vadošiem klubiem, lai tie pilnvērtīgi sagatavotos – te ir daži komentāri. Punkts nr.1 – vai tiešām bija jāveido šie “logi” līdz pat trešās kārtas spēlēm? Cik bieži mūsu klubi tur tiek, ja ir jāsāk no pirmās kārtas? Jelgava, Ventspils – vairāk īsti arī neviens to nav paveicis pēdējo pāris gadu laikā. To visu varētu ieplānot, pārceļot spēles uz kādiem no rezerves datumiem, kā to dara ikvienā adekvātā čempionātā. Un punkts nr.2 – iknedēļas spēļu režīma pārtraukšana neuzlabo sportisko formu. Liepāja perfekti to parādīja.

Runājot par futbola brīvdienām, sanāca apmeklēt gan pārbaudes spēli starp RFS un JDFS Alberts sestdienas rītā, gan arī Riga FC, pie tam pirmoreiz šosezon apskatot tās jaunās VIP tribīnes.  Sestdienas spēlē starp Virslīgas komandu un vienu no 1.līgas pastarīšiem rezultātam nav īsti nozīmes, jo galvenais notikums bija ap 70 minūti, kad laukumā iznāca šī brīža manuprāt tehniskākais un gudrākais Latvijas futbolists – Aleksandrs Cauņa. Pēc pāris minūtēm tieši viņš iesita savus pirmos vārtus jaunajā komandā! Par bildi paldies RFS Facebook lapai.

Aleksandrs Cauņa

Svētdienā savukārt vakara “nagla” – Riga FC pret Ventspili – nelika vilties. Gan spēles ziņā, gan spēles organizēšanas ziņā. Un te es mazliet izplūdīšu detaļās. Pirmkārt, jāsaka ka mūsu klubi pamazām, pamazām tuvojas “nopietnu” klubu līmenim spēļu organizēšanas jomā. Pirms kāda laika rakstīju jau par vienkāršām lietām, kā pietrūkst spēļu apmeklēšanas laikā. Iespējas paēst, izklaides pirms spēles, laika pavadīšana pārtraukumā. Skonto stadiona apmeklējums vienmēr izraisa patīkamas emocijas ar futbola atmosfēru, un vienmēr izraisa nereālas skumjas par neizmantotām iespējām skatītāju monetizācijā. Ja ir atribūtika, tad vienmēr tur bija tikai 1 stends, nereālas rindas pēc ēdiena un protams milzīgas rindas uz labierīcībām. 

Šoreiz Riga FC ļoti patīkami pārsteidza. Uzreiz pie ieejas sīkie dzenāja bumbu, Synottip stendā varēja gan nobildēties, gan dabūt suvenīrus, ko mazākie apmeklētāji labprāt izķēra. Vismaz 3 vietas, kur varēja paķert uzkodas vai arī kārtīgi paēst (plovs bija vienkārši dievīgs, goda vārds!). Vislielākais prieks par Riga FC atribūtikas stendu, pie kura veidojās rinda (!) ar pircējiem.

 

Riga FC fani pirms spēles

Picture 1 of 3

 

Protams, neiztika arī ar lieliskiem WTF?! gadījumiem – stadionā tirgoja sudraba karotes (!)

Lai nu kā, mans uzdevums bija diezgan vienkāršs – izbaudīt futbolu (kas bija tiešām labs), un apskatīt dzīvajā VIP tribīnes. Jau sākot no kāpnēm var redzēt, ka klubs piedomā par sīkām detaļām – liels logo, krēsli un grīda saskaņoti kluba krāsās, laba apkalpošana no Duvel paba (ar ko klubam ir sadarbība uz spēlēm). Tribīnēs protams neiztika bez LFF un izlases vadības, taču bez šiem kungiem praktiski visas vietas bija pilnas. Jā, var redzēt, ka tas tomēr ir vecais Skonto, kuram sen jau nepieciešams paliels kosmētiskais remonts, bet Riga FC vadība dara visu, lai ne tikai vīriešiem būtu interesanti skatīties, kā 22 čaļi skraida pa laukumu, bet arī dāmām būtu nodrošināta laba atmosfēra. Pusdienas pārtraukumā, vīns un alus spēles laikā, uzkodas un citi labumi – un foršs skats uz visu laukumu. 

Restaurēta VIP zāle

Picture 1 of 7

 

Rezumējot – ja klubs tā arī turpinās savu darbu ar skatītājiem, pavisam drīz mūsu bēdīga statistika ar skatītāju skaita samazināšanos stadionos iespējams ka krasi uzlabosies. Jācer, ka pārējie klubi pastiprinās savas mārketinga un organizēšanas aktivitātes, lai pievienotos Riga FC ļoti grūtā cīņā par skatītājiem. 

RFS telts Spartaka spēlē pret Astana

Latvijas klubi un Eiropas kausi

Vasara jau vairāk nekā pusē, bet Eiropas kausu ceļojums mūsu klubiem pamazām iekrāsojas pietiekami drūmās noskaņās. Sāksim ar Ventspili, kas spēlēs pret pusprofesionāļiem no Valur (Islande) guva 0 vārtu un izlidoja no Eiropas līgas jau pēc pirmās kārtas. Par atbildes spēles kvalitāti negribās daudz ko runāt, jo vārtu rāmī tika uzsists 1 (vienu) reizi. Jāsecina, ka kādreiz stabilākais klubs pēdējos gados atrodas krīzē, un kā no tās izkļūt pagaidām nav variantu. Atzīme – 2/10. 

Daudz smagāk klājās Jelgavai pret ungāru Ferencvaros. Nevienam nebija nekādu īpašu ilūziju par spēku samēru, tomēr divi sausi zāģi nedod klubam un valstij nevienu punktu ieskaitē. Vai bija kādas iespējas? Nezinu, mūsu žurnālisti kā allaž piemin faktu, ka “varēja jau aizķerties aiz neizšķirta”. Taču esam godīgi – spēles kvalitāte uzlabojās tikai tad, kad mājās ielaidām vārtus un ungāri vienkārši atlaida kāju no gāzes pedāļiem. Atzīme – 5/10, par centību un skaistu (taču neieskaitītu) golu atbildes spēlē. Eiropas kausi šogad beidzās Jelgavai ātrāk nekā iepriekš.

Jāpiemin Liepāja, kura varonīgi apspēlēja Crusaders savās mājās spēles pēdējā minūtē, pateicoties Karašauska (un neliela rikošeta) šāvienam. Vai ir iemesls priecāties par absolūtu amatieru apspēlēšanu sīvā cīņā? Neviens no Crusaders nav profesionāls futbolists. Kopēja kluba vērtība ir 128 tūkstoši mārciņu pēc Transfermarkt datiem,  pret 3 miljoniem Liepājai. Vispār Liepājai un treneru štābam jāizsaka tiešām lielas pretenzijas pret komandas sagatavošanu kluba svarīgākām spēlēm vasarā. Forma, kādā atrodas liepājnieki, ir ārpus jebkādas kritikas. Zaudējums otrā kārtā savās mājās pret Sūduva, smaga uzvara kausā pret Daugavpili, zaudējums Metta/LU pēdējā kārtā – tas viss parāda, cik vāja komanda šobrīd ir uz laukuma. Ja kluba pastāvēšana ir atkarīga no spēlēšanas Eiropas kausos, manuprāt treneru un fizioterapeitu uzdevums nr.1 ir parādīt savu labāko sniegumu tieši tagad. Sagaidīsim atbildes spēli, atzīmi liksim pēc tās.

Un visbeidzot – Latvijas Virslīgas čempions, Jūrmalas Spartaks. Lai saprastu, kādā atmosfērā notika Čempionu līgas mājas spēle, iesaku palasīt Sportacentrs.com autora Arkādija Birjuka iespaidus. Negribu runāt par spēles kvalitāti, to lai pasaka šie skaitļi:

  • Bumbas kontrole: 63% pret 37% par labu Astana. Pirmajā puslaikā – 72% pret 28%.
  • Sitienu skaits: 2 pret 21 par labu Astana. Pirmais puslaiks – 0 pret 16.
  • Sitienu skaits vārtu rāmī: 0 pret 12. 

Rezultāts tikai 0-1, un mums te atkal dažs labs mēģina saskatīt kaut ko pozitīvu, itkā esot cerības uz labu iznākumu izbraukumā. Atstāstim fantastikas cienītājiem cerības, realitātē komanda nespēja izpildīt adekvātu piespēli uz priekšu zem neliela presinga, nezaudējot bumbu. Eiropas kausi parāda, ka mūsu Virslīgas līmenis nevis aug, bet gan izlīdzinās, un ne jau pēc tās augstākas mērauklas.

Skonto stadionā jauni krēsli, LFF kongress, Virslīgas kaislības

Sen nekas nav rakstīts blogā, kaut gan notika milzum daudz notikumu gan LFF sakarā, gan arī stadiona un Virslīgas laukumos.

Kā galvenā ziņa Latvijas futbola līdzjūtējiem noteikti jāmin uzreiz divi skaļi notikumi sakarā ar Skonto. Pirmais noteikti ir paziņojums par kluba pārdošanu (bez parādiem). Tas nozīmē, ka daudzi jo daudzi futbolisti, darbinieki un administratīvais aparāts var aizmirst par savu naudu un mantu.

Liels jautājums ir par šīs paketes cenu, pagaidām tā nav nosaukta un ja godīgi – kam tad īsti vajadzīgi tie Skonto tituli un zīmols klubam, kas mokās ar problēmām jau ārkārtīgi sen? RFS vai Riga FC? Nesmīdiniet.

Otra ziņa ir noteikti daudz, daudz pozitīvāka. Skonto stadionā ir parādījušies ne tikai jauni krēsli, bet notiek arī VIP tribīņu pārbūve, izlases ģērbtuves remonts, jauns tablo. Un tas viss pateicoties Riga FC klubam, kuram šobrīd savu ambīciju pastiprināšanai vitāli nepieciešama nopietna arēna. Malači, šis ir ļoti labs solis.

LFF un kandidāti

Aprīļa beigās notika arī gadskārtējā izklaide ar nosaukumu LFF Kongress. Šobrīd cirka galvenais mākslinieks deva mājienu par savas kandidatūras izvirzīšanu arī nākamgad, kopā ar jau nosauktiem kandidātiem – Kasparu Gorkšu, Rihardu Kozlovski un iespējams ka arī Oļegu Fiļu (“ABLV Banka” padomes priekšsēdētājs, viens no bagātākiem vīriem Latvijā). Izlases kapteinis pat uzstājās ar runu, taču no daudziem ekspertiem izskanēja viedoklis, ka laikam bija pārnervozējies vai arī nesagatavojies. Pārējie neapmeklēja šo pasākumu, kas tikai parāda attieksmi pret labāko sporta veidu pasaulē.

Kā odziņa bija LFF valdes izstrādātā stratēģija 2017-2024. Žēl ka tā nav pieejama publiski, varētu kārtīgi uzjautrināties, ja vien nebūtu tik skumji. Tikai viens citāts:

2017. gadā Eiropas vadošajās līgās spēlē 17 Latvijas futbolisti (c) E.Pukinsks

Par mērķi 2024.gadā piedalīties Eiropas čempionāta finālturnīrā jāraud. Izskatās ka Futbols2033 nebija fantastika, īstie burvju mākslinieki sen mājo Grostonas ielā.

Virslīgas kaislības

Manuprāt ikviens apzinās, ka neskatoties uz visām organizātoriskām kļūdām un jebkādas cieņas trūkuma pret skatītājiem šī sezona ir ārkārtīgi interesanta. Kā jau varēja prognozēt, Riga FC problēmas uzbrukumā pamazām tiek risinātas, un šobrīd tas palīdz tiem panākt Jūrmalas Spartaku, dalot ar viņiem pirmo vietu. 

Jelgava, neskatoties uz savām ņiņdzjām (http://sportacentrs.com/futbols/virsliga/01052017-jelgavai_divas_sarkanas_kartites_komforta) turās Eirokausu zonā. Nesaprotams, kas notiek ar RFS pēc ļoti laba sākuma, laikam briest izmaiņas arī viņu treneru korpusā. Savukārt ļoti patīkami pārsteidz Metta / LU, kura kaur arī guva tikai 7 punktus, fantastiski labi realizē savus uzbrukumus.

Kā pēdējo pieminēšu Virlīgas izpilddirektora interviju Sportacentram – katrs lai izsaka savu viedokli. Mans ir diezgan skarbs – šis cilvēks īsti nezin, ko grib, un izmanto situāciju sava tēla spodrināšanai ārzemēs.  Nu nevar koncentrēties uz skatītāju piesaisti stadionos un vienlaicīgi necensties iespaidot klubus, lai šie veidotu infrastruktūru un komfortu. Teikums par Spring Media ietekmi uz kalendāru vien parāda, kur esam. 

Twitter Stadium

Twitter paziņo par jaunu 24 stundu sporta kanālu

Visas baumas par Twitter iesaistīšanos sporta tiešraidē ir apstiprinājušas. Sadarbībā ar NFL, MLB, PGA Tour un WNBA (un neskaitot daudzām citām mazāk populārām līgām) socialo tīklu gigants sper platu soli sporta faniem.

Vairāk nekā 70 stundu golfa, ekskluzīvi raidījumi ar Player’s Tribune, kur uzstāsies dažādas NFL zvaigznes un NBA topošas zvaigznes, tādas kā Karl-Anthony Towns, live spēles no MLB (beisbola līgas). Wow, tas ir sākums fantastiskai cīņai par skatītājiem. Jau sen klīst baumas par Facebook un Amazon soļiem šajā virzienā, jācer ka drīz dzirdēsim jaunumus arī no šiem.

Tikmēr viens no svarīgākiem punktiem šeit ir tas, ka tās nav ekskluzīvas tiesības live video, bet gan tikai speciāliem raidījumiem ar zvaigznēm. Tieši tas, kas būtu svarīgi mūsu futbolam – nekad un nekur neatdot ekskluzivitāti, ja pretīm nav tiešām milzīgas summas. Neesmu pārliecināts, ka Synottip Virslīgā tas tika ņemts vērā, jo ir zināmi stāsti, kad daži klubi ieliekot video citās platformās, bija spiesti maksāt lielas soda naudas. Zinot, cik daudz, iespējams ka mūsu lielākais sporta portāls beigu beigās ne tikai nesamaksās neko, bet arī paliks plusos ar šādiem gājieniem. Vai pretīm portāls piesaistījis jaunus skatītājus vai arī nodrošinājis esošo skatītāju palikšanu, nav zināms. Reitingus neviens neskaita, un statistiku par skatītājiem mēs iespējams neredzēsim.

 

Gorkšs Gorkšs

Kaspars Gorkšs sācis savu kampaņu

Nedēļa sākusies diezgan interesanti. No sākuma Kaspars Gorkšs tikās ar Juri Gulbi, Lattelecom prezidentu, šonedēļ jau netieši kritizē LFF izvēli galvenā trenera amatam.

Prieks redzēt, ka Kaspars uzreiz iet runāties pie lieliem sponsoriem, un acīmredzot, ar šo kandidātu Lattelecom šefs labprāt veidotu ciešāku sadarbību. Lielāka nauda Latvijas futbolam noteikti nenāks par ļaunu, it īpaši zinot traģisko situāciju ar infrastruktūru un kopējām līkstām futbola saimniecībā. Šodien kopā ar Māri Verpakovski jau diezgan atklāti nostājas pret esošo valdi:

Daudziem bija liels pārsteigums par Māra Verpakovska balsošanu par Gunti Indriksonu kongresā, un šis solis vai nu mākslīgi izspēlēts teātris, vai arī tiešām karalistē briest izmaiņas. Rakstā starp citu ir arī spilgts citāts no paša Māra:

“Esmu pārliecināts, ka nekādu pārrunu nav bijis. Mežeckis ar mani mazliet pakonsultējās, bet negribēja uzklausīt, jo jau Gruzijā pēc zaudējuma bija izvēlējies Starkovu,” norāda Verpakovskis.

Dīvaini šo dzirdēt no cilvēka, kurš atdeva savu balsi par iespēju kļūt par vice-prezidentu un tikt LFF valdē. Liepājas klubs nebūt nav populārākais un spēcīgākais klubs, kaut arī tādas iespējas ir pietiekami labas, jo pārējie dara vēl mazāk. Teikt, ka Verpakovskis ir izveidojis stabilu top līmeņa komandu un tagad var labot lietas nu jau LFF ir mazliet naivi.

Un te jau jābūt ārkārtīgi uzmanīgam. Pat ja Gorkšs būs savācis lielisku saimi ar sponsoriem un atbalstītājiem, kā arī izveidojis labu programmu, LFF prezidentu ievēl neviens cits kā biedrības biedri.

Lietuvas skarbs stāsts un piemērs tikai pierāda, ka korupciju un mahinācijas tik viegli nevar dabūt ārā.

Gorkšs vs Kozlovskis

Rihards Kozlovskis gatavojas kandidēt LFF prezidenta amatam

Kā raksta lsm.lv, uz LFF prezidenta krēslu kandidēs ne tikai šī brīža izlases kapteinis Kaspars Gorkšs, bet arī esošais iekšlietu ministrs no Vienotības. Un manuprāt te ir sagaidāma diezgan nopietna cīņa. No vienas puses cilvēks, kas perfekti pārzin šo sistēmu, redzēja kā lietas darās dažādās valstīs, un spēlēja ļoti augstā līmenī, no otras puses politiķis, kurš nav redzēts nevienā izlases spēlē, kur nu vēl Virslīgu apmeklējam. Taču nesteigsimies notikumiem pa priekšu, ir vairākas lietas kas notiksies, pirms kaut kas vispār varētu izkustēties. 

Pirmkārt, kā jau izteicās Indriksons, kongress notiks tikai 2018. gadā, kad viņš ies prom. Līdz šim laikam ir piemēram pašvaldību vēlēšanas, kur Vienotībai īstenībā nekas īpašs nespīd pēc prognozēm. Jau tā pietiekami zemi reitingi partijai diezgan pamatīgi iedragāja cerības tikt pie varas Rīgā. Ja viens no faktoriem, kādēļ tiek pieacināts vienas no vadošās partijas politiķiem ir viņa spējas piesaistīt papildus līdzekļus no tādiem uzņēmumiem, kas vēlāk atgūs dividendes caur politiku, tad Vienotības sakāve šajās vēlēšanās būs smags trieciens arī R.Kozlovska cerībām tikt pie amata. 

Otrkārt, nevajag aizmirst Gorkša ģimenes ciešas saiknes un pietiekami labu reputāciju futbola biedru vidū. Un prezidentu ievēl biedri, nevis atsevišķas personas no malas. Vai tiem pietiks ar solījumiem radikāli mainīt futbola uztveri Latvijā, nezinu.

Treškārt, nekas traks no politiķa ievēlēšanas par prezidentu nav. Basketbolā ir Voins, bijušais Valsts policijas priekšnieks, biatlonā Baiba Broka, hokejā Aigars Kalvītis. Rezultāti jau kā nu kuram, bet te ir visas valsts sporta politikas problēma un traģēdija, ka naudu dala “savējiem”. Atcerēsimies kaut vai VEF’a sponsorēšanu no LDZ Cargo. Protams ka sakritība, ka Jaunupa klubam naudu deva valsts uzņēmums, kura nozari tajā brīdī kūrēja šīs pašas partijas biedrs.

Vai tas ir labs ceļš futbolam, nemāku teikt. Vienīgais ko varu piebilst – lai izlīsti ārā no tādas bedres, kur esam tagad, jāķerās klāt pie strukturālām un radikālām reformām. 

Mežeckis un Starkovs

LFF preses konference

Atzīšos, kļūstu dusmīgs, lasot LFF preses konferences atreferējumu. Paldies Sportacentrs.com par lielisku darbu (http://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/19042017-indriksons_grigorcuks_bez_miljona_nestrad). 

Ikviens, kas seko līdzi futbolam Latvijā kaut vai minimāli, saprot, ka jaunā trenera izvēle ir vājprāts. Taču ne jau par rezultātiem runāšu, daudzi atcerās, kā beidzās Petroviča iepriekšējā atgriešanās. Ārkārtīgi tracina LFF vadības uzpūtīga melošana un faktu sagrozīšana. Saikne ar realitāti jau sen bija zudusi, taču šeit tā izpaudās visā savā krāšņumā. Daži citāti:

Mežeckis: Par Dobrecovu – paldies viņam par piedāvājumu, bet domāju, ka viņam tā šobrīd tomēr būtu pārāk liela atbildība.

Atgādināšu, ka Dobrecovs piemēram kļuva par virslīgas čempionu un divus gadus trenēja Liepāju. Cik gadus trenēja Marians Pahars Skonto un ko sasniedzis? Sudrabs? Kā vienā gadījumā treneris bez pieredzes ir OK, bet otrā nē? Un vai tiešām Mežeckim un Indriksonam nav ietekmes uz Treneru padomi? 

Indriksons: Šajā ziņā jānovērtē arī trenera Pahara paveiktais. Man nepatīk lielīties, taču pirms pagājušā LFF kongresa pirmoreiz tā kārtīgi izrunājos ar Kasparu Gorkšu, kurš pateica paldies federācijai un it īpaši Robertam Mežeckim, un visam ap izlasi strādājošajam kolektīvam. Viņi esot izveidojuši visu sistēmu tuvu pasaules līmenim. Tie nav mani vārdi, tie ir izlases kapteiņa vārdi.

Sistēma tuvu pasaules līmenim ir aptuveni tikpat tuvu patiesībai cik perfekta futbola sistēma Latvijā. Nav stadionu, nav reklāmdevēju, nav skatītāju, viens spēlētājs TOP-5 līgā, 124. vieta FIFA reitingā. Tuvu trešās pasaules valstu līmenim, kaut kur starp Lihtenšteinu un Gibraltāru. 

Indriksons: Ja mēs ar Mežecki domātu, kā mēs labāk izskatītos un kā panākt, lai kāds par mums labāk uzraksta, tad varbūt darītu citādi. Taču šodien valdes sēdes sākumā tika skaidri pateikts: zinām, ka reakcija būs ļoti kritiska un skaļa, bet esam pārliecināti, ka mūsu lēmums ir pareizs.

Iepriekšējā rakstā minēju, ka futbola funkcionāriem skatītājs un līdzjūtējs kā vienība ir absolūti nevajadzīga lieta. Šis ir tikai pierādījums, ka visi, kas nav tieši saistīti ar finansēm vai klubiem ir lieki un traucējoši faktori kungiem Grostonas ielā. Un viņi nekautrējas to teikt tieši acīs. Jā, lasītāj, tu neesi vajadzīgs LFF, tavs viedoklis un reakcija ir bezjēdzīga nervu bojāšana. 

Indriksons: Kā jau jūs zināt, es LFF naudai nemaz nepieskaros, tāpēc šis jautājums droši vien Mežecka kungam.

To es atstāšu bez komentāriem. Biedrības prezidents, kurš nezin ne algu galvenajam trenerim, ne naudas lietas federācijai ar 7 miljonu EUR budžetu – kā tad. 

Cirks aizvērās, filiāle Grostonas ielā jorpojām vaļā.

Ja nav ko rādīt, nebūs ko slēpt

Kam vajadzīgs Latvijas futbols?

Vakardien sanāca diezgan interesanta diskusija par futbolu Twitter vidē par Virslīgas vadītāju, kas aizsākās diezgan amizanti (kurš atcerēsies, kurā spēlē vadītājs bija stadionā un kad?), tad pārauga viedokļu apmaiņā starp daudziem cienījamiem futbola speciālistiem. 

Viens no svarīgākiem jautājumiem, kas vienmēr man bija prātā, sekojot mūsu futbola lauciņam no malas – kam īsti futbols Latvijā ir vajadzīgs? Ko veido gan LFF, gan Virslīga kā atsevišķa biedrība? Kādu lomu pilda skatītāji? 

Manuprāt, viss ir ārkārtīgi vienkārši.

Latvijas futbola cilvēkiem skatītāji nav vajadzīgi.

Jebkurš masu sporta veids veido no sevis piramīdu, sākot no jauniešu akadēmijām, turpinot ar augstākām sacensībām, un beidzot ar izlases sniegumu. Vidējais latvietis neseko līdzi jauniešu cīņām, ja vien tās nav starptautiskas sacensības (sveiciens U-16, U-18 un vēl kaudzi citu Eiropas čempionātu basketbolā tepat Rīgā). Tāpat neesam pieraduši apmeklēt klubu sacīkstes, ar vienu fantastisku izņēmumu – Daugavpils spīdveja komandu, kas regulāri sapulcina 7000 skatītāju savā stadionā jebkurā laikā, arī sniegā un salā. Ne tik dinamiskam sporta veidam kā futbolam ir ārkārtīgi jāmēģina izsisties caur milzum daudz citu izklaižu klāsta. Milzīgs pārsteigums bija jauna virslīgas priekšnieka Olivera Šlēgla intervija avīzei Diena, kuras pilna versija bija pieejama tikai avīzē papīrveidā (sveiciens digitālam gadsimtam). Kopš tā laika pazuda 2 lielie sponsori – LMT un SMSCredit.lv, oficiālais virslīgas žurnāls tā arī nav pieejams digitāli, kā tika solīts, reklāmas rullīši par Virslīgu palika tikai skaisti vārdi, sponsoru skaits jebkurā spēlē ir dramatiski zems. 

Mēģinot dabūt rokā vitāli svarīgu dokumentu ar koda nosaukumu “mārketinga plāns”, ko Šlēgls itkā esot sniedzis LFF, kandidējot uz amatu, atklājās dažas nianses. 

Piefiksējiet datumu – 23. janvāris 2017 gadā. Un vakardienas cepienu ne par tēmu pavisam nejauši uzlaboja FK Jelgava radošais direktors, un LFF Futbola attīstības komitejas biedrs Ainārs Tamisārs:

Kopējais futbola tēls jau tā ir nenormāli zems, virslīgas mārketinga aktivitātes arī ir pietiekami vājas, ko aprakstīju vienā no iepriekšējiem rakstiem – Virslīgas komandu online mārketings (2.daļa), taču mums izrādās ir slepenās daļas dokumentam, kurš varētu parādīt, uz kuru pusi futbols vispār iet.

Skumji redzēt, ka arī daži žurnālisti uzskata, ka virslīga ir 8 komandu kopprojekts, tādēļ pārējiem jāklusē un jāņem tas, ko tas dod:

Un tādēļ arī jautājums pavisam vienkāršs – vai Latvijas futbolam vispār ir vajadzīgs skatītājs? Kādēļ faniem cepties par klubiem, izlasi, sistēmu, ja jau vadošos amatos ir cilvēki, kuriem šī lieta jau sen kļuva par biznesa projektu un savu vēlmju nodrošināšanai? Daudzi jo daudzi saistīti cilvēki sen vairs tikai apgūst budžetus, īsti nedomājot, kā šo visdemokrātiskāko spēli pasaulē var padarīt par skatāmu produktu lielām masām arī tepat Latvijā.

SK Babīte atkal aizdomās

Federbet ziņo par kārtējām anomālām svārstībām virslīgas spēlē, un atkal (otro reizi šosezon!) kā viens no vainīgiem tiek piesaukta SK Babīte. Likmes pēc over 2.5 nokrita no 1.85 uz 1.25 uz likmi nu jau over 2.75 spēlē pret Ventspili, kurš arī vinnēja ar rezultātu 4:0.

Kā raksta Federbet, matemātisko izskaidrojumu par šo nav. Jāatgādina, ka Ziemas kausa laikā jau bija aizdomas par negodīgu spēli starp Babītes komandu un Lietuvas Suduva, kā rezultātā Babītei tika noteikts brīdinājums. 

Redzēsim. Iepriekšējās reizes aizdomīgas spēles ļoti “laicīgi” parādījās brīdī, kad visā futbola saimniecībā bija skandāli, šis gadījums arī nav izņēmums.

Avots: https://www.facebook.com/Federbet/posts/1264624960320266

Metta/LU pret Rīgas klubiem

Izskatās, ka Metta/LU komandai jaunie Rīgas futbola projekti ir kā dadzis uz tās pašas vietas, uz kuras jūs tagad sēžat. Lieliska motivācija pret RFS ļāva tos apspēlēt virslīgas spēlē, un līdz pēdējam brīdim cīnīties par vietu pusfinālā arī Latvijas Kausā.

Uguni pielēja ne tikai šo komandu galveno treneru savstarpējais kautiņš, bet arī fakts, ka RFS sastāvā tagad spēlē Roberts Uldriķis, kas pārgāja tieši no Metta/LU.

Riga FC pirms Lieldienām arī centās uzkurināt Metta/LU ar jauku video:

Tas lieliski sanāca, kā rezultātā jau pirmajā puslaikā Riga FC nonāca iedzinējos 0-2. Beigās ar nelielu “veiksmes” devu spēle tomēr noslēdzās ar rezultātu 2-2, un Twitter varēja priecāties jau Metta/LU fani.

Metta atbild Riga FC

Neieskaitīti vārti, emocijas, pendeles – šī sezona rāda, ka vienaldzīgo nav, un katra spēle ir ļoti svarīga no tabulas viedokļa. Jācer ka Rīgas klubi turpinās tikpat jautri mūs priecēt arī turpmāk.