Gorkšs Gorkšs

Kaspars Gorkšs sācis savu kampaņu

Nedēļa sākusies diezgan interesanti. No sākuma Kaspars Gorkšs tikās ar Juri Gulbi, Lattelecom prezidentu, šonedēļ jau netieši kritizē LFF izvēli galvenā trenera amatam.

Prieks redzēt, ka Kaspars uzreiz iet runāties pie lieliem sponsoriem, un acīmredzot, ar šo kandidātu Lattelecom šefs labprāt veidotu ciešāku sadarbību. Lielāka nauda Latvijas futbolam noteikti nenāks par ļaunu, it īpaši zinot traģisko situāciju ar infrastruktūru un kopējām līkstām futbola saimniecībā. Šodien kopā ar Māri Verpakovski jau diezgan atklāti nostājas pret esošo valdi:

Daudziem bija liels pārsteigums par Māra Verpakovska balsošanu par Gunti Indriksonu kongresā, un šis solis vai nu mākslīgi izspēlēts teātris, vai arī tiešām karalistē briest izmaiņas. Rakstā starp citu ir arī spilgts citāts no paša Māra:

“Esmu pārliecināts, ka nekādu pārrunu nav bijis. Mežeckis ar mani mazliet pakonsultējās, bet negribēja uzklausīt, jo jau Gruzijā pēc zaudējuma bija izvēlējies Starkovu,” norāda Verpakovskis.

Dīvaini šo dzirdēt no cilvēka, kurš atdeva savu balsi par iespēju kļūt par vice-prezidentu un tikt LFF valdē. Liepājas klubs nebūt nav populārākais un spēcīgākais klubs, kaut arī tādas iespējas ir pietiekami labas, jo pārējie dara vēl mazāk. Teikt, ka Verpakovskis ir izveidojis stabilu top līmeņa komandu un tagad var labot lietas nu jau LFF ir mazliet naivi.

Un te jau jābūt ārkārtīgi uzmanīgam. Pat ja Gorkšs būs savācis lielisku saimi ar sponsoriem un atbalstītājiem, kā arī izveidojis labu programmu, LFF prezidentu ievēl neviens cits kā biedrības biedri.

Lietuvas skarbs stāsts un piemērs tikai pierāda, ka korupciju un mahinācijas tik viegli nevar dabūt ārā.

Mežeckis un Starkovs

LFF preses konference

Atzīšos, kļūstu dusmīgs, lasot LFF preses konferences atreferējumu. Paldies Sportacentrs.com par lielisku darbu (http://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/19042017-indriksons_grigorcuks_bez_miljona_nestrad). 

Ikviens, kas seko līdzi futbolam Latvijā kaut vai minimāli, saprot, ka jaunā trenera izvēle ir vājprāts. Taču ne jau par rezultātiem runāšu, daudzi atcerās, kā beidzās Petroviča iepriekšējā atgriešanās. Ārkārtīgi tracina LFF vadības uzpūtīga melošana un faktu sagrozīšana. Saikne ar realitāti jau sen bija zudusi, taču šeit tā izpaudās visā savā krāšņumā. Daži citāti:

Mežeckis: Par Dobrecovu – paldies viņam par piedāvājumu, bet domāju, ka viņam tā šobrīd tomēr būtu pārāk liela atbildība.

Atgādināšu, ka Dobrecovs piemēram kļuva par virslīgas čempionu un divus gadus trenēja Liepāju. Cik gadus trenēja Marians Pahars Skonto un ko sasniedzis? Sudrabs? Kā vienā gadījumā treneris bez pieredzes ir OK, bet otrā nē? Un vai tiešām Mežeckim un Indriksonam nav ietekmes uz Treneru padomi? 

Indriksons: Šajā ziņā jānovērtē arī trenera Pahara paveiktais. Man nepatīk lielīties, taču pirms pagājušā LFF kongresa pirmoreiz tā kārtīgi izrunājos ar Kasparu Gorkšu, kurš pateica paldies federācijai un it īpaši Robertam Mežeckim, un visam ap izlasi strādājošajam kolektīvam. Viņi esot izveidojuši visu sistēmu tuvu pasaules līmenim. Tie nav mani vārdi, tie ir izlases kapteiņa vārdi.

Sistēma tuvu pasaules līmenim ir aptuveni tikpat tuvu patiesībai cik perfekta futbola sistēma Latvijā. Nav stadionu, nav reklāmdevēju, nav skatītāju, viens spēlētājs TOP-5 līgā, 124. vieta FIFA reitingā. Tuvu trešās pasaules valstu līmenim, kaut kur starp Lihtenšteinu un Gibraltāru. 

Indriksons: Ja mēs ar Mežecki domātu, kā mēs labāk izskatītos un kā panākt, lai kāds par mums labāk uzraksta, tad varbūt darītu citādi. Taču šodien valdes sēdes sākumā tika skaidri pateikts: zinām, ka reakcija būs ļoti kritiska un skaļa, bet esam pārliecināti, ka mūsu lēmums ir pareizs.

Iepriekšējā rakstā minēju, ka futbola funkcionāriem skatītājs un līdzjūtējs kā vienība ir absolūti nevajadzīga lieta. Šis ir tikai pierādījums, ka visi, kas nav tieši saistīti ar finansēm vai klubiem ir lieki un traucējoši faktori kungiem Grostonas ielā. Un viņi nekautrējas to teikt tieši acīs. Jā, lasītāj, tu neesi vajadzīgs LFF, tavs viedoklis un reakcija ir bezjēdzīga nervu bojāšana. 

Indriksons: Kā jau jūs zināt, es LFF naudai nemaz nepieskaros, tāpēc šis jautājums droši vien Mežecka kungam.

To es atstāšu bez komentāriem. Biedrības prezidents, kurš nezin ne algu galvenajam trenerim, ne naudas lietas federācijai ar 7 miljonu EUR budžetu – kā tad. 

Cirks aizvērās, filiāle Grostonas ielā jorpojām vaļā.

Stadions

Skonto stadiona tribīnes tiek demontētas

Divas ziņas no LFF īsā laika posmā:

  1. Spēlēsim pret Igauniju jūnija sākumā Skonto stadionā [1]
  2. Latvijas kausa fināls notiks Skonto stadionā [2]

Un tad Skonto atgriežas ar “fantastiskām” ziņām – http://www.delfi.lv/video/zinas/sports/skonto-stadiona-ieradusies-paradu-piedzineji-oponenti-dusmigi.d?id=48709715

UPD:

Bildes – https://twitter.com/ustrautmanis

Rīgas vienīgais stadions tiek brutāli izvarots. Noņemtas nost tribīnes, gaismas, tunelis, tablo. Atgādināšu vēl vienu ziņu, kā sacīt jāsaka, pilnai ainai:

http://www.delfi.lv/sports/news/football/news/futbola-maju-projekta-aizdomas-par-izvairisanos-no-nodokliem-un-premija-par-labu-darbu.d?id=48507843

Pat nav žēl, ka cirks aizvērās. Viena filiāle joprojām vaļā.

Jauns FIFA reitings

FIFA šodien laika klajā ar jaunu nacionālo izlašu reitingu. Kaut kur dziļi dziļi otra simtnieka nu jau tuvāk vidum, starp tādām lielvalstīm kā Suriname, Botsvana, Madagaskāra un Jemena atrodams arī viens kolektīvs no Latvijas, godam nopelnot savu 124 vietu (jauns rekords!).

FIFA reitings

Reitings tiek veidots, par pamatu ņemot 4 iepriekšējo gadu pienesumu. Prieks, ka joprojām atrodas futbola speciālisti, kas nespēj atšķirt labu (es teiktu – fantastiski lielisku) futbolistu no slikta trenera. Paldies arī federācijai par jaunu rekordu sasniegšanu, jācer ka nesen izdalītais miljons eiro no UEFA būs labs bonuss par godam darītu darbu vietēja futbola attīstību šo gadu laikā!

PS. Ja skatamies tikai uz Eiropas komandām, tad bilde ir vēl traģikomiska. Pēc mums ir tikai supervalstis kā Gibraltāra, Lihtenšteina, Luksemburga. Ar šīm izlasēm mēs regulāri spēlējam draudzības spēles, tā kā nav par ko brīnīties. 

Gruzija – Latvija, TV pārraide

Šorīt LFF beidzot sniedza savus skaidrojumus par lielisko TV bildi no draudzības spēles Gruzijā. Dažas pērles:

Spēles Gruzija – Latvija televīzijas translāciju Latvijā nodrošināja Sportacentrs.com TV, kas ir ilggadējs LFF partneris. Sportacentrs.com TV jau iepriekš sekmīgi pārraidīja Latvijas nacionālās izlases spēles pret Gibraltāra, Lietuvas, Igaunijas un Luksemburgas valstsvienībām.

Grandu saraksts ir vienkārši iespaidīgs. Ja kāds aizmirsa, tad spēle pret Gibraltāru tika noorganizēta tajā pašā dienā, kad notika pati spēle. Pēc tās gan nebija īsti skaidrojumu, jo redz, Gibraltāra un tā, pārbaudes spēle, ko jūs tur cepaties, viss ok.

Vienošanās par spēles organizēšanu paredzēja bezmaksas signāla saņemšanu no Tbilisi caur internetu, kas ļāva LFF ieekonomēt līdzekļus uz satelīta segmenta rezervēšanu un papildus televīzijas tehnikas izmantošanu Gruzijā.

Principā te ir viss skaidrs – LFF negrib neko maksāt, SC nevar īsti atļauties neko maksāt, izņemot Kreipāna kunga komentēšanu un dažas tehniskās lietas, kas izmaksu ziņā noteikti bija mērami diezgan smieklīgā summā.

…Nemaz nerunājot par valstsvienību mačiem, kam ir īpašs statuss un garša. Diemžēl Latvijā pagaidām nav šādas situācijas – rindā neviens nestāv. Notiek gluži pretējais, parasti LFF pašai no savas kabatas ir jāsedz izdevumi, kas saistīti ar futbola spēļu translēšanu. Daudzus gadus strādājot Latvijas futbolā, ir daudz runāts ar vietējām kompānijām par iespējamo sadarbību un nevienai no pusēm nav sveši spēles noteikumi. Tāpēc lieki runāt par to, ka kādam kaut kas nav piedāvāts vai kāds nav uzrunāts. Ja nu pēkšņi kaut kas būtu mainījies un uzrastos kāds gribētājs pirkt translāciju, tas pats būtu pieteicies, vismaz izrādījis interesi.

Kādus gadus 5 vai pat vairāk mēs spēlējam pret Gibraltārām, Lietuvām vai Luksemburgām, un vietējām TV par šīm draudzības spēlēm nav milzīga interese? Jocīgi, vai nē? Kā tieši TV varētu pateikt reklāmdevējiem ka šīs ir tās spēles, kurām būtu vērts pievērst uzmanību, ja tās ir 1) draudzības spēles; 2) pret izlasēm no FIFA ranga otra simtnieka? Nevajag stāstīt, ka tā ir izlase un tā, jāsaprot, ka jebkurš partneris meklē pirmām kārtām kvalitatīvu un pievilcīgu produktu, kas futbolā ir piemēram Igaunija – Horvātija, nevis neko un nevienam nevajadzīgus mačus. Mārketinga nodaļas vadītājam vajadzētu nu šo lietu saprast daudz labāk nekā citiem.

Kvalifikācijas cikla analīze (1 daļa)

Tieši puse no cikla ir prom, galvenais treneris arī prom, jāsāk analizēt, kas notika, kādēļ, vai tiešām izlase turnīra tabulā ir tieši tur, kur tai bija jābūt.

Bieži vien dzirdam, ka esam pietiekami labi apguvuši spēli no aizsardzības, un jāpieliek spēlē kā pirmajam numuram. Lai cik tas arī neizklausītos (un nereti – izskatītos!), spēle aizsardzībā nav mūsu bastions. Tas, ka vidēji ielaižam 1.8 bumbas ir vēl pietiekami labi, jo mums vārtus sargā Andris Vaņins. Bet ko dara komanda tajā brīdī?

Ja salīdzinam ar Fēru salām un Andoru, kas atrodas mums blakus turnīra tabulā, kā arī salīdzinājumam pieliekot Ungāriju, kuru diez vai izdosies panākt, redzam, ka mums sagādā lielas grūtības atņemt bumbu pretspēlētājam. Gan veikto izklupienu, gan veiksmīgu izklupienu skaits ir absolūti zemākais rādītājs grupā. Bet ko esam perfekti iemācījušies – sist ārā bumbu no vārtiem, tur nu mums kolēģi no Andoras vien ir konkurenti. Kāds varētu piebilst, ka spēlējam pret favorītiem, taču mēs arī spēlē pret Andoru piemēram izsitām bumbu nekurienē 28 reizes (gandrīz tikpat kā pret Šveici – 29!).

Atspēkosim arī vēl vienu argumentu par labu aizsardzību:

PiezīmesMēs spēlējam netīrāk nekā tā pati pieminētā Andora. Tēlotājmākslas labākiem atlētiem mēs protams nevaram līdzināties, bet ja nespējam pietiekami bieži atņemt bumbu, tad vismaz vajag pacensties pieturēt to, un izprovocēt pretinieku pārkāpt noteikumus pret mums. Taču atkal – nekā. Un šī ir jau pavisam liela problēma – ļoti vāja bumbas kontrole vidējā zonā, un ārkārtīgi vāja precizitāte piespēlēs ārpus mūsu laukuma puses.

Posession

Daži skaitļi:

Pret Andoru – piespēļu precizitāte savā laukuma pusē 87.3%, pretinieka pusē – 46.6%;

Pret Fēru salām – 89.4%, pretinieka pusē – 65%;

Pret Ungāriju – 85.1%, pretinieka pusē – 54%

Perfekti apgūta bumbas ripināšana savā laukuma pusē, kā rezultātā vidēja piespēļu precizitāte ir pietiekami augsta. Tiklīdz atdodam bumbu laukuma vidusdaļā, tad viss nobrūk.

Analizējot šo ciklu, mēs varam runāt cik gribam par “cienīgu zaudējumu”, tomēr spēles kvalitāte ir ārkārtīgi mānīga. Mums ir ārkārtīgi noveicies ar to, ka Andris Vaņins nav beidzis karjeru, savādāk gaidītu pavisam cita, daudz skumjāka bilde. Bet vārtsarga varoņdarbi arī nosedz kopējo neizdarīto darbu aizsardzības cementēšanai, lai runātu par veiksmīgi apgūtu spēli pretuzbrukumos. Šie laiki ir pagājuši, kopš beidza karjeru Astafjevs, Laizāns un Verpakovskis. Esošiem spēlētājiem ir jāmeklē cits modelis, un atlikušais cikls ir lieliska iespēja to arī izdarīt.

Vēl mazliet par bijušo treneri

Cerams ka nākošais treneris būs stipri veiksmīgāks.

Marians Pahars

Marians Pahars atkāpjas

Šim laikam nebija jābūt pirmajam ierakstam blogā, bet ko lai dara. Pēc 4 gadiem Marians Pahars ir aizgājis prom no Latvijas futbola izlases galvenā trenera amata. Lai arī šajā laikā bija labas spēles gan no rezultāta, gan no spēles kvalitātes viedokļa, toties galveno mērķi – mainīt izlases rokrakstu un izcīnīt t.s. “savas” uzvaras diemžēl nepanāca. Smagi zaudējumi Nīderlandei, Portugālei, Gruzijai, šokējošs zaudējums Fēru salām un ārkārtīgi vāja spēle pret sava vai zemāka līmeņa komandām. Šo četru gadu laikā izcīnītas tikai divas uzvaras oficiālās spēlēs, 6 neizšķirti un 11 zaudējumi. Kopumā izcīnīti 0.8 punkti spēlē, 15 iesisti vārti. Vāja aizsardzība (it īpaši šajā atlases ciklā) – 31 ielaisti vārti 19 spēlēs, tātad vidēji 1,63 katrā spēlē. Šoreiz neiztirzāsis iemeslus, par to noteikti būs atsevišķs raksts ar dziļāku analīzi.

Paldies par cerīgu sākumu, jācer ka turpmāka trenera karjera izveidosies veiksmīgāka.