Skonto stadionā jauni krēsli, LFF kongress, Virslīgas kaislības

Sen nekas nav rakstīts blogā, kaut gan notika milzum daudz notikumu gan LFF sakarā, gan arī stadiona un Virslīgas laukumos.

Kā galvenā ziņa Latvijas futbola līdzjūtējiem noteikti jāmin uzreiz divi skaļi notikumi sakarā ar Skonto. Pirmais noteikti ir paziņojums par kluba pārdošanu (bez parādiem). Tas nozīmē, ka daudzi jo daudzi futbolisti, darbinieki un administratīvais aparāts var aizmirst par savu naudu un mantu.

Liels jautājums ir par šīs paketes cenu, pagaidām tā nav nosaukta un ja godīgi – kam tad īsti vajadzīgi tie Skonto tituli un zīmols klubam, kas mokās ar problēmām jau ārkārtīgi sen? RFS vai Riga FC? Nesmīdiniet.

Otra ziņa ir noteikti daudz, daudz pozitīvāka. Skonto stadionā ir parādījušies ne tikai jauni krēsli, bet notiek arī VIP tribīņu pārbūve, izlases ģērbtuves remonts, jauns tablo. Un tas viss pateicoties Riga FC klubam, kuram šobrīd savu ambīciju pastiprināšanai vitāli nepieciešama nopietna arēna. Malači, šis ir ļoti labs solis.

LFF un kandidāti

Aprīļa beigās notika arī gadskārtējā izklaide ar nosaukumu LFF Kongress. Šobrīd cirka galvenais mākslinieks deva mājienu par savas kandidatūras izvirzīšanu arī nākamgad, kopā ar jau nosauktiem kandidātiem – Kasparu Gorkšu, Rihardu Kozlovski un iespējams ka arī Oļegu Fiļu (“ABLV Banka” padomes priekšsēdētājs, viens no bagātākiem vīriem Latvijā). Izlases kapteinis pat uzstājās ar runu, taču no daudziem ekspertiem izskanēja viedoklis, ka laikam bija pārnervozējies vai arī nesagatavojies. Pārējie neapmeklēja šo pasākumu, kas tikai parāda attieksmi pret labāko sporta veidu pasaulē.

Kā odziņa bija LFF valdes izstrādātā stratēģija 2017-2024. Žēl ka tā nav pieejama publiski, varētu kārtīgi uzjautrināties, ja vien nebūtu tik skumji. Tikai viens citāts:

2017. gadā Eiropas vadošajās līgās spēlē 17 Latvijas futbolisti (c) E.Pukinsks

Par mērķi 2024.gadā piedalīties Eiropas čempionāta finālturnīrā jāraud. Izskatās ka Futbols2033 nebija fantastika, īstie burvju mākslinieki sen mājo Grostonas ielā.

Virslīgas kaislības

Manuprāt ikviens apzinās, ka neskatoties uz visām organizātoriskām kļūdām un jebkādas cieņas trūkuma pret skatītājiem šī sezona ir ārkārtīgi interesanta. Kā jau varēja prognozēt, Riga FC problēmas uzbrukumā pamazām tiek risinātas, un šobrīd tas palīdz tiem panākt Jūrmalas Spartaku, dalot ar viņiem pirmo vietu. 

Jelgava, neskatoties uz savām ņiņdzjām (http://sportacentrs.com/futbols/virsliga/01052017-jelgavai_divas_sarkanas_kartites_komforta) turās Eirokausu zonā. Nesaprotams, kas notiek ar RFS pēc ļoti laba sākuma, laikam briest izmaiņas arī viņu treneru korpusā. Savukārt ļoti patīkami pārsteidz Metta / LU, kura kaur arī guva tikai 7 punktus, fantastiski labi realizē savus uzbrukumus.

Kā pēdējo pieminēšu Virlīgas izpilddirektora interviju Sportacentram – katrs lai izsaka savu viedokli. Mans ir diezgan skarbs – šis cilvēks īsti nezin, ko grib, un izmanto situāciju sava tēla spodrināšanai ārzemēs.  Nu nevar koncentrēties uz skatītāju piesaisti stadionos un vienlaicīgi necensties iespaidot klubus, lai šie veidotu infrastruktūru un komfortu. Teikums par Spring Media ietekmi uz kalendāru vien parāda, kur esam. 

Gorkšs Gorkšs

Kaspars Gorkšs sācis savu kampaņu

Nedēļa sākusies diezgan interesanti. No sākuma Kaspars Gorkšs tikās ar Juri Gulbi, Lattelecom prezidentu, šonedēļ jau netieši kritizē LFF izvēli galvenā trenera amatam.

Prieks redzēt, ka Kaspars uzreiz iet runāties pie lieliem sponsoriem, un acīmredzot, ar šo kandidātu Lattelecom šefs labprāt veidotu ciešāku sadarbību. Lielāka nauda Latvijas futbolam noteikti nenāks par ļaunu, it īpaši zinot traģisko situāciju ar infrastruktūru un kopējām līkstām futbola saimniecībā. Šodien kopā ar Māri Verpakovski jau diezgan atklāti nostājas pret esošo valdi:

Daudziem bija liels pārsteigums par Māra Verpakovska balsošanu par Gunti Indriksonu kongresā, un šis solis vai nu mākslīgi izspēlēts teātris, vai arī tiešām karalistē briest izmaiņas. Rakstā starp citu ir arī spilgts citāts no paša Māra:

“Esmu pārliecināts, ka nekādu pārrunu nav bijis. Mežeckis ar mani mazliet pakonsultējās, bet negribēja uzklausīt, jo jau Gruzijā pēc zaudējuma bija izvēlējies Starkovu,” norāda Verpakovskis.

Dīvaini šo dzirdēt no cilvēka, kurš atdeva savu balsi par iespēju kļūt par vice-prezidentu un tikt LFF valdē. Liepājas klubs nebūt nav populārākais un spēcīgākais klubs, kaut arī tādas iespējas ir pietiekami labas, jo pārējie dara vēl mazāk. Teikt, ka Verpakovskis ir izveidojis stabilu top līmeņa komandu un tagad var labot lietas nu jau LFF ir mazliet naivi.

Un te jau jābūt ārkārtīgi uzmanīgam. Pat ja Gorkšs būs savācis lielisku saimi ar sponsoriem un atbalstītājiem, kā arī izveidojis labu programmu, LFF prezidentu ievēl neviens cits kā biedrības biedri.

Lietuvas skarbs stāsts un piemērs tikai pierāda, ka korupciju un mahinācijas tik viegli nevar dabūt ārā.

Gorkšs vs Kozlovskis

Rihards Kozlovskis gatavojas kandidēt LFF prezidenta amatam

Kā raksta lsm.lv, uz LFF prezidenta krēslu kandidēs ne tikai šī brīža izlases kapteinis Kaspars Gorkšs, bet arī esošais iekšlietu ministrs no Vienotības. Un manuprāt te ir sagaidāma diezgan nopietna cīņa. No vienas puses cilvēks, kas perfekti pārzin šo sistēmu, redzēja kā lietas darās dažādās valstīs, un spēlēja ļoti augstā līmenī, no otras puses politiķis, kurš nav redzēts nevienā izlases spēlē, kur nu vēl Virslīgu apmeklējam. Taču nesteigsimies notikumiem pa priekšu, ir vairākas lietas kas notiksies, pirms kaut kas vispār varētu izkustēties. 

Pirmkārt, kā jau izteicās Indriksons, kongress notiks tikai 2018. gadā, kad viņš ies prom. Līdz šim laikam ir piemēram pašvaldību vēlēšanas, kur Vienotībai īstenībā nekas īpašs nespīd pēc prognozēm. Jau tā pietiekami zemi reitingi partijai diezgan pamatīgi iedragāja cerības tikt pie varas Rīgā. Ja viens no faktoriem, kādēļ tiek pieacināts vienas no vadošās partijas politiķiem ir viņa spējas piesaistīt papildus līdzekļus no tādiem uzņēmumiem, kas vēlāk atgūs dividendes caur politiku, tad Vienotības sakāve šajās vēlēšanās būs smags trieciens arī R.Kozlovska cerībām tikt pie amata. 

Otrkārt, nevajag aizmirst Gorkša ģimenes ciešas saiknes un pietiekami labu reputāciju futbola biedru vidū. Un prezidentu ievēl biedri, nevis atsevišķas personas no malas. Vai tiem pietiks ar solījumiem radikāli mainīt futbola uztveri Latvijā, nezinu.

Treškārt, nekas traks no politiķa ievēlēšanas par prezidentu nav. Basketbolā ir Voins, bijušais Valsts policijas priekšnieks, biatlonā Baiba Broka, hokejā Aigars Kalvītis. Rezultāti jau kā nu kuram, bet te ir visas valsts sporta politikas problēma un traģēdija, ka naudu dala “savējiem”. Atcerēsimies kaut vai VEF’a sponsorēšanu no LDZ Cargo. Protams ka sakritība, ka Jaunupa klubam naudu deva valsts uzņēmums, kura nozari tajā brīdī kūrēja šīs pašas partijas biedrs.

Vai tas ir labs ceļš futbolam, nemāku teikt. Vienīgais ko varu piebilst – lai izlīsti ārā no tādas bedres, kur esam tagad, jāķerās klāt pie strukturālām un radikālām reformām. 

Mežeckis un Starkovs

LFF preses konference

Atzīšos, kļūstu dusmīgs, lasot LFF preses konferences atreferējumu. Paldies Sportacentrs.com par lielisku darbu (http://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/19042017-indriksons_grigorcuks_bez_miljona_nestrad). 

Ikviens, kas seko līdzi futbolam Latvijā kaut vai minimāli, saprot, ka jaunā trenera izvēle ir vājprāts. Taču ne jau par rezultātiem runāšu, daudzi atcerās, kā beidzās Petroviča iepriekšējā atgriešanās. Ārkārtīgi tracina LFF vadības uzpūtīga melošana un faktu sagrozīšana. Saikne ar realitāti jau sen bija zudusi, taču šeit tā izpaudās visā savā krāšņumā. Daži citāti:

Mežeckis: Par Dobrecovu – paldies viņam par piedāvājumu, bet domāju, ka viņam tā šobrīd tomēr būtu pārāk liela atbildība.

Atgādināšu, ka Dobrecovs piemēram kļuva par virslīgas čempionu un divus gadus trenēja Liepāju. Cik gadus trenēja Marians Pahars Skonto un ko sasniedzis? Sudrabs? Kā vienā gadījumā treneris bez pieredzes ir OK, bet otrā nē? Un vai tiešām Mežeckim un Indriksonam nav ietekmes uz Treneru padomi? 

Indriksons: Šajā ziņā jānovērtē arī trenera Pahara paveiktais. Man nepatīk lielīties, taču pirms pagājušā LFF kongresa pirmoreiz tā kārtīgi izrunājos ar Kasparu Gorkšu, kurš pateica paldies federācijai un it īpaši Robertam Mežeckim, un visam ap izlasi strādājošajam kolektīvam. Viņi esot izveidojuši visu sistēmu tuvu pasaules līmenim. Tie nav mani vārdi, tie ir izlases kapteiņa vārdi.

Sistēma tuvu pasaules līmenim ir aptuveni tikpat tuvu patiesībai cik perfekta futbola sistēma Latvijā. Nav stadionu, nav reklāmdevēju, nav skatītāju, viens spēlētājs TOP-5 līgā, 124. vieta FIFA reitingā. Tuvu trešās pasaules valstu līmenim, kaut kur starp Lihtenšteinu un Gibraltāru. 

Indriksons: Ja mēs ar Mežecki domātu, kā mēs labāk izskatītos un kā panākt, lai kāds par mums labāk uzraksta, tad varbūt darītu citādi. Taču šodien valdes sēdes sākumā tika skaidri pateikts: zinām, ka reakcija būs ļoti kritiska un skaļa, bet esam pārliecināti, ka mūsu lēmums ir pareizs.

Iepriekšējā rakstā minēju, ka futbola funkcionāriem skatītājs un līdzjūtējs kā vienība ir absolūti nevajadzīga lieta. Šis ir tikai pierādījums, ka visi, kas nav tieši saistīti ar finansēm vai klubiem ir lieki un traucējoši faktori kungiem Grostonas ielā. Un viņi nekautrējas to teikt tieši acīs. Jā, lasītāj, tu neesi vajadzīgs LFF, tavs viedoklis un reakcija ir bezjēdzīga nervu bojāšana. 

Indriksons: Kā jau jūs zināt, es LFF naudai nemaz nepieskaros, tāpēc šis jautājums droši vien Mežecka kungam.

To es atstāšu bez komentāriem. Biedrības prezidents, kurš nezin ne algu galvenajam trenerim, ne naudas lietas federācijai ar 7 miljonu EUR budžetu – kā tad. 

Cirks aizvērās, filiāle Grostonas ielā jorpojām vaļā.

PR people

LFF PR nedienas

Pēdējie notikumi ap nacionālo izlasi smagi skāra arī vienu no tām LFF daļām, kas manuprāt sāka attīstīties pietiekami strauji uz labo pusi ar Ilvara Koscinkēviča atnākšanu. Bet trenera demisija, stadiona problēmas, TV pārraides kvalitāte un nu jau arī Mariana Pahara preses konference ar drastiskiem ierobežojumiem parāda, ka PR un SMM cilvēkiem ir vēl kur augt. Šī nav vienkārša krīze, te ir smaga jo smaga bedre gan funkcionāriem, gan arī tiem labiem cilvēkiem LFF iekšienē, kas pārdzīvo par šīm situācijām un mēģina darīt vismaz kaut ko lietu labā. No vienas puses pilnīgi saprotu, ka ir grūti, kad tevi apvaino visās neizdarībās, taču ja jau esat uz šīs robežas starp faniem un žurnālistiem, tad jābūt gatavam saņemt ne īpaši glaimošus vārdus. Trakākais kas notiek – cilvēki no futbola vides sāk saasināti uztvert LFF valdes neizdarības kā pārmetumus viņu darbam, kas noteikti tikai vēl tālāk attālina viņus no tiem, kas grib palīdzēt.

Līdzjūtēju neapmierinātību ar futbolu var saprast, un viens neliels padoms no PR – runājiet par šīm problēmām, stāstat ko darat lietas labā, un izskaidrojiet vēlreiz un vēlreiz, kādēļ notiek tas vai tas. Cilvēki novērtē atklātu sarunu. Un līdzjūtējiem novēlu tikai vienu – valdes neizdarības nenozīmē ka viss ir slikti. Kritizēt var, bet lūdzu paliekam cilvēki. 

Izturību!