Latvijas futbola sezonas beigas

Ar nu jau tradicionālām pārspēlēm starp Metta/LU un kādu no Komanda.lv pirmās līgas klubu beidzās šī tiešām interesanta un notikumiem bagāta Latvijas futbola sezona. Brīnumi nenotika, un Progress/Olaine nespēja izsist rīdziniekus no siltas vietas Virslīgā, kamēr Metta/LU jāsāk varbūt tomēr aizdomāties, kādēļ šis klubs ar lielām ambīcijām un vienu no izlases trenerim konstanti paliek pēdējā vietā (jo vēl vienu komandu tradicionāli diskvalificē par sarunātām spēlēm)? Vai prezidentu apmierina nesaprotama stratēģija ar 5 melnādainu leģionāru piesaisti vietējo puišu vietā, bet rezultāta kā nav, tā arī nav?

Kopumā, ja vērtējam Latvijas futbola sezonu, šogad gandrīz visās jomās ir degradācija. 

  • Kārtējo klubu diskvalifikācija par spēļu sarunāšanu. Virslīga un 1. līga kļuvuši par dažiem klubiem nabadzīgāki.
  • “Burvīgs” kalendārs, kad vasarā klubi vairāk atpūtās un brauca uz nometnēm, nevis spēlēja.
  • Izlases posts. 1 uzvara pār vājo Andoru un bezcerīgas spēles visu gadu. Ar atgriešanos, misters “Kak bi ņičego ne višlo”.
  • TV reitingi, kuri ir tik zemi, ka tos vairs neiekļauj TNS atskaitēs
  • Virslīgas vadības nedienas un adekvātas maiņas trūkums
  • Jebkāda Virslīgas mārketinga plāna trūkums 
  • 0 (nulle) reakcijas uz apskatu par Virslīgas mārketingu. Laikam ka viss ir perfekti.
  • Virslīgas lapas ne-atjaunošana ar aktuālo info nu jau kopš vasaras. 
  • Akūts statistikas trūkums mājaslapā, jāapkopo viss pašam.

Ir arī labas lietas, taču uzreiz gribu pateikt – ja mēs priecājamies, ka mums nāk nevis 390, bet gan 440 skatītāju, šī nav lieta, par kuru tik ļoti jāsajūsminās, lai cik tas “iespaidīgi” neizskatītos procentuāli. Tātad, dažas labas lietas:

  • Riga FC un RFS mārketinga aktivitātes. Labs sākums, ir kur tiekties.
  • Skonto stadiona neliela “atdzīvināšana” pateicoties Riga FC pūlēm
  • U19 izlases tikšana Elites kārtā starp 28 labākām izlasēm.

 

Nākošais gads Virslīgā solās būt vēl skumjāks, jo neviens klubs nejūtas stabils (arī RFS), Liepājai naudas kļūst mazāk, Jelgava ir notirgojusi savus spēlētājus, Ventspilij naudas nav, Riga FC neizpildīja solījumu vinnēt čempionātu, Metta/LU paliek ar Andri Rihertu, Valmieru iespējams ka nepielaidīs dēļ trūkstoša stadiona un milzum citu lietu ar licenzēšanas procesu.

Futbolbumbās Emīls Latkovskis minēja, ka būs slikti, ja biedrība “Latvijas Futbola Virslīga” pārstās eksistēt, un atkal sacensības organizēs LFF, bet redzot, ka nekāda progresa nav, nezinu, vai tas ir sliktākais variants. 

Šis LFF kongress būs noteicošais, lai saprastu, kurā virzienā futbola sabiedrība grib soļot. Vai palikt uz vietas un turpināt graut visu Latvijas futbolu pilnīgi visos līmeņos, vai tomēr lēnām būvēt jaunas mājas uz esošiem pelniem.

 

Kvalifikācijas cikla analīze (1 daļa)

Tieši puse no cikla ir prom, galvenais treneris arī prom, jāsāk analizēt, kas notika, kādēļ, vai tiešām izlase turnīra tabulā ir tieši tur, kur tai bija jābūt.

Bieži vien dzirdam, ka esam pietiekami labi apguvuši spēli no aizsardzības, un jāpieliek spēlē kā pirmajam numuram. Lai cik tas arī neizklausītos (un nereti – izskatītos!), spēle aizsardzībā nav mūsu bastions. Tas, ka vidēji ielaižam 1.8 bumbas ir vēl pietiekami labi, jo mums vārtus sargā Andris Vaņins. Bet ko dara komanda tajā brīdī?

Ja salīdzinam ar Fēru salām un Andoru, kas atrodas mums blakus turnīra tabulā, kā arī salīdzinājumam pieliekot Ungāriju, kuru diez vai izdosies panākt, redzam, ka mums sagādā lielas grūtības atņemt bumbu pretspēlētājam. Gan veikto izklupienu, gan veiksmīgu izklupienu skaits ir absolūti zemākais rādītājs grupā. Bet ko esam perfekti iemācījušies – sist ārā bumbu no vārtiem, tur nu mums kolēģi no Andoras vien ir konkurenti. Kāds varētu piebilst, ka spēlējam pret favorītiem, taču mēs arī spēlē pret Andoru piemēram izsitām bumbu nekurienē 28 reizes (gandrīz tikpat kā pret Šveici – 29!).

Atspēkosim arī vēl vienu argumentu par labu aizsardzību:

PiezīmesMēs spēlējam netīrāk nekā tā pati pieminētā Andora. Tēlotājmākslas labākiem atlētiem mēs protams nevaram līdzināties, bet ja nespējam pietiekami bieži atņemt bumbu, tad vismaz vajag pacensties pieturēt to, un izprovocēt pretinieku pārkāpt noteikumus pret mums. Taču atkal – nekā. Un šī ir jau pavisam liela problēma – ļoti vāja bumbas kontrole vidējā zonā, un ārkārtīgi vāja precizitāte piespēlēs ārpus mūsu laukuma puses.

Posession

Daži skaitļi:

Pret Andoru – piespēļu precizitāte savā laukuma pusē 87.3%, pretinieka pusē – 46.6%;

Pret Fēru salām – 89.4%, pretinieka pusē – 65%;

Pret Ungāriju – 85.1%, pretinieka pusē – 54%

Perfekti apgūta bumbas ripināšana savā laukuma pusē, kā rezultātā vidēja piespēļu precizitāte ir pietiekami augsta. Tiklīdz atdodam bumbu laukuma vidusdaļā, tad viss nobrūk.

Analizējot šo ciklu, mēs varam runāt cik gribam par “cienīgu zaudējumu”, tomēr spēles kvalitāte ir ārkārtīgi mānīga. Mums ir ārkārtīgi noveicies ar to, ka Andris Vaņins nav beidzis karjeru, savādāk gaidītu pavisam cita, daudz skumjāka bilde. Bet vārtsarga varoņdarbi arī nosedz kopējo neizdarīto darbu aizsardzības cementēšanai, lai runātu par veiksmīgi apgūtu spēli pretuzbrukumos. Šie laiki ir pagājuši, kopš beidza karjeru Astafjevs, Laizāns un Verpakovskis. Esošiem spēlētājiem ir jāmeklē cits modelis, un atlikušais cikls ir lieliska iespēja to arī izdarīt.