Skonto stadionā jauni krēsli, LFF kongress, Virslīgas kaislības

Sen nekas nav rakstīts blogā, kaut gan notika milzum daudz notikumu gan LFF sakarā, gan arī stadiona un Virslīgas laukumos.

Kā galvenā ziņa Latvijas futbola līdzjūtējiem noteikti jāmin uzreiz divi skaļi notikumi sakarā ar Skonto. Pirmais noteikti ir paziņojums par kluba pārdošanu (bez parādiem). Tas nozīmē, ka daudzi jo daudzi futbolisti, darbinieki un administratīvais aparāts var aizmirst par savu naudu un mantu.

Liels jautājums ir par šīs paketes cenu, pagaidām tā nav nosaukta un ja godīgi – kam tad īsti vajadzīgi tie Skonto tituli un zīmols klubam, kas mokās ar problēmām jau ārkārtīgi sen? RFS vai Riga FC? Nesmīdiniet.

Otra ziņa ir noteikti daudz, daudz pozitīvāka. Skonto stadionā ir parādījušies ne tikai jauni krēsli, bet notiek arī VIP tribīņu pārbūve, izlases ģērbtuves remonts, jauns tablo. Un tas viss pateicoties Riga FC klubam, kuram šobrīd savu ambīciju pastiprināšanai vitāli nepieciešama nopietna arēna. Malači, šis ir ļoti labs solis.

LFF un kandidāti

Aprīļa beigās notika arī gadskārtējā izklaide ar nosaukumu LFF Kongress. Šobrīd cirka galvenais mākslinieks deva mājienu par savas kandidatūras izvirzīšanu arī nākamgad, kopā ar jau nosauktiem kandidātiem – Kasparu Gorkšu, Rihardu Kozlovski un iespējams ka arī Oļegu Fiļu (“ABLV Banka” padomes priekšsēdētājs, viens no bagātākiem vīriem Latvijā). Izlases kapteinis pat uzstājās ar runu, taču no daudziem ekspertiem izskanēja viedoklis, ka laikam bija pārnervozējies vai arī nesagatavojies. Pārējie neapmeklēja šo pasākumu, kas tikai parāda attieksmi pret labāko sporta veidu pasaulē.

Kā odziņa bija LFF valdes izstrādātā stratēģija 2017-2024. Žēl ka tā nav pieejama publiski, varētu kārtīgi uzjautrināties, ja vien nebūtu tik skumji. Tikai viens citāts:

2017. gadā Eiropas vadošajās līgās spēlē 17 Latvijas futbolisti (c) E.Pukinsks

Par mērķi 2024.gadā piedalīties Eiropas čempionāta finālturnīrā jāraud. Izskatās ka Futbols2033 nebija fantastika, īstie burvju mākslinieki sen mājo Grostonas ielā.

Virslīgas kaislības

Manuprāt ikviens apzinās, ka neskatoties uz visām organizātoriskām kļūdām un jebkādas cieņas trūkuma pret skatītājiem šī sezona ir ārkārtīgi interesanta. Kā jau varēja prognozēt, Riga FC problēmas uzbrukumā pamazām tiek risinātas, un šobrīd tas palīdz tiem panākt Jūrmalas Spartaku, dalot ar viņiem pirmo vietu. 

Jelgava, neskatoties uz savām ņiņdzjām (http://sportacentrs.com/futbols/virsliga/01052017-jelgavai_divas_sarkanas_kartites_komforta) turās Eirokausu zonā. Nesaprotams, kas notiek ar RFS pēc ļoti laba sākuma, laikam briest izmaiņas arī viņu treneru korpusā. Savukārt ļoti patīkami pārsteidz Metta / LU, kura kaur arī guva tikai 7 punktus, fantastiski labi realizē savus uzbrukumus.

Kā pēdējo pieminēšu Virlīgas izpilddirektora interviju Sportacentram – katrs lai izsaka savu viedokli. Mans ir diezgan skarbs – šis cilvēks īsti nezin, ko grib, un izmanto situāciju sava tēla spodrināšanai ārzemēs.  Nu nevar koncentrēties uz skatītāju piesaisti stadionos un vienlaicīgi necensties iespaidot klubus, lai šie veidotu infrastruktūru un komfortu. Teikums par Spring Media ietekmi uz kalendāru vien parāda, kur esam. 

PR people

LFF PR nedienas

Pēdējie notikumi ap nacionālo izlasi smagi skāra arī vienu no tām LFF daļām, kas manuprāt sāka attīstīties pietiekami strauji uz labo pusi ar Ilvara Koscinkēviča atnākšanu. Bet trenera demisija, stadiona problēmas, TV pārraides kvalitāte un nu jau arī Mariana Pahara preses konference ar drastiskiem ierobežojumiem parāda, ka PR un SMM cilvēkiem ir vēl kur augt. Šī nav vienkārša krīze, te ir smaga jo smaga bedre gan funkcionāriem, gan arī tiem labiem cilvēkiem LFF iekšienē, kas pārdzīvo par šīm situācijām un mēģina darīt vismaz kaut ko lietu labā. No vienas puses pilnīgi saprotu, ka ir grūti, kad tevi apvaino visās neizdarībās, taču ja jau esat uz šīs robežas starp faniem un žurnālistiem, tad jābūt gatavam saņemt ne īpaši glaimošus vārdus. Trakākais kas notiek – cilvēki no futbola vides sāk saasināti uztvert LFF valdes neizdarības kā pārmetumus viņu darbam, kas noteikti tikai vēl tālāk attālina viņus no tiem, kas grib palīdzēt.

Līdzjūtēju neapmierinātību ar futbolu var saprast, un viens neliels padoms no PR – runājiet par šīm problēmām, stāstat ko darat lietas labā, un izskaidrojiet vēlreiz un vēlreiz, kādēļ notiek tas vai tas. Cilvēki novērtē atklātu sarunu. Un līdzjūtējiem novēlu tikai vienu – valdes neizdarības nenozīmē ka viss ir slikti. Kritizēt var, bet lūdzu paliekam cilvēki. 

Izturību!

Gruzija – Latvija, TV pārraide

Šorīt LFF beidzot sniedza savus skaidrojumus par lielisko TV bildi no draudzības spēles Gruzijā. Dažas pērles:

Spēles Gruzija – Latvija televīzijas translāciju Latvijā nodrošināja Sportacentrs.com TV, kas ir ilggadējs LFF partneris. Sportacentrs.com TV jau iepriekš sekmīgi pārraidīja Latvijas nacionālās izlases spēles pret Gibraltāra, Lietuvas, Igaunijas un Luksemburgas valstsvienībām.

Grandu saraksts ir vienkārši iespaidīgs. Ja kāds aizmirsa, tad spēle pret Gibraltāru tika noorganizēta tajā pašā dienā, kad notika pati spēle. Pēc tās gan nebija īsti skaidrojumu, jo redz, Gibraltāra un tā, pārbaudes spēle, ko jūs tur cepaties, viss ok.

Vienošanās par spēles organizēšanu paredzēja bezmaksas signāla saņemšanu no Tbilisi caur internetu, kas ļāva LFF ieekonomēt līdzekļus uz satelīta segmenta rezervēšanu un papildus televīzijas tehnikas izmantošanu Gruzijā.

Principā te ir viss skaidrs – LFF negrib neko maksāt, SC nevar īsti atļauties neko maksāt, izņemot Kreipāna kunga komentēšanu un dažas tehniskās lietas, kas izmaksu ziņā noteikti bija mērami diezgan smieklīgā summā.

…Nemaz nerunājot par valstsvienību mačiem, kam ir īpašs statuss un garša. Diemžēl Latvijā pagaidām nav šādas situācijas – rindā neviens nestāv. Notiek gluži pretējais, parasti LFF pašai no savas kabatas ir jāsedz izdevumi, kas saistīti ar futbola spēļu translēšanu. Daudzus gadus strādājot Latvijas futbolā, ir daudz runāts ar vietējām kompānijām par iespējamo sadarbību un nevienai no pusēm nav sveši spēles noteikumi. Tāpēc lieki runāt par to, ka kādam kaut kas nav piedāvāts vai kāds nav uzrunāts. Ja nu pēkšņi kaut kas būtu mainījies un uzrastos kāds gribētājs pirkt translāciju, tas pats būtu pieteicies, vismaz izrādījis interesi.

Kādus gadus 5 vai pat vairāk mēs spēlējam pret Gibraltārām, Lietuvām vai Luksemburgām, un vietējām TV par šīm draudzības spēlēm nav milzīga interese? Jocīgi, vai nē? Kā tieši TV varētu pateikt reklāmdevējiem ka šīs ir tās spēles, kurām būtu vērts pievērst uzmanību, ja tās ir 1) draudzības spēles; 2) pret izlasēm no FIFA ranga otra simtnieka? Nevajag stāstīt, ka tā ir izlase un tā, jāsaprot, ka jebkurš partneris meklē pirmām kārtām kvalitatīvu un pievilcīgu produktu, kas futbolā ir piemēram Igaunija – Horvātija, nevis neko un nevienam nevajadzīgus mačus. Mārketinga nodaļas vadītājam vajadzētu nu šo lietu saprast daudz labāk nekā citiem.