Latvijas futbola sezonas beigas

Ar nu jau tradicionālām pārspēlēm starp Metta/LU un kādu no Komanda.lv pirmās līgas klubu beidzās šī tiešām interesanta un notikumiem bagāta Latvijas futbola sezona. Brīnumi nenotika, un Progress/Olaine nespēja izsist rīdziniekus no siltas vietas Virslīgā, kamēr Metta/LU jāsāk varbūt tomēr aizdomāties, kādēļ šis klubs ar lielām ambīcijām un vienu no izlases trenerim konstanti paliek pēdējā vietā (jo vēl vienu komandu tradicionāli diskvalificē par sarunātām spēlēm)? Vai prezidentu apmierina nesaprotama stratēģija ar 5 melnādainu leģionāru piesaisti vietējo puišu vietā, bet rezultāta kā nav, tā arī nav?

Kopumā, ja vērtējam Latvijas futbola sezonu, šogad gandrīz visās jomās ir degradācija. 

  • Kārtējo klubu diskvalifikācija par spēļu sarunāšanu. Virslīga un 1. līga kļuvuši par dažiem klubiem nabadzīgāki.
  • “Burvīgs” kalendārs, kad vasarā klubi vairāk atpūtās un brauca uz nometnēm, nevis spēlēja.
  • Izlases posts. 1 uzvara pār vājo Andoru un bezcerīgas spēles visu gadu. Ar atgriešanos, misters “Kak bi ņičego ne višlo”.
  • TV reitingi, kuri ir tik zemi, ka tos vairs neiekļauj TNS atskaitēs
  • Virslīgas vadības nedienas un adekvātas maiņas trūkums
  • Jebkāda Virslīgas mārketinga plāna trūkums 
  • 0 (nulle) reakcijas uz apskatu par Virslīgas mārketingu. Laikam ka viss ir perfekti.
  • Virslīgas lapas ne-atjaunošana ar aktuālo info nu jau kopš vasaras. 
  • Akūts statistikas trūkums mājaslapā, jāapkopo viss pašam.

Ir arī labas lietas, taču uzreiz gribu pateikt – ja mēs priecājamies, ka mums nāk nevis 390, bet gan 440 skatītāju, šī nav lieta, par kuru tik ļoti jāsajūsminās, lai cik tas “iespaidīgi” neizskatītos procentuāli. Tātad, dažas labas lietas:

  • Riga FC un RFS mārketinga aktivitātes. Labs sākums, ir kur tiekties.
  • Skonto stadiona neliela “atdzīvināšana” pateicoties Riga FC pūlēm
  • U19 izlases tikšana Elites kārtā starp 28 labākām izlasēm.

 

Nākošais gads Virslīgā solās būt vēl skumjāks, jo neviens klubs nejūtas stabils (arī RFS), Liepājai naudas kļūst mazāk, Jelgava ir notirgojusi savus spēlētājus, Ventspilij naudas nav, Riga FC neizpildīja solījumu vinnēt čempionātu, Metta/LU paliek ar Andri Rihertu, Valmieru iespējams ka nepielaidīs dēļ trūkstoša stadiona un milzum citu lietu ar licenzēšanas procesu.

Futbolbumbās Emīls Latkovskis minēja, ka būs slikti, ja biedrība “Latvijas Futbola Virslīga” pārstās eksistēt, un atkal sacensības organizēs LFF, bet redzot, ka nekāda progresa nav, nezinu, vai tas ir sliktākais variants. 

Šis LFF kongress būs noteicošais, lai saprastu, kurā virzienā futbola sabiedrība grib soļot. Vai palikt uz vietas un turpināt graut visu Latvijas futbolu pilnīgi visos līmeņos, vai tomēr lēnām būvēt jaunas mājas uz esošiem pelniem.

 

Ja nav ko rādīt, nebūs ko slēpt

Kam vajadzīgs Latvijas futbols?

Vakardien sanāca diezgan interesanta diskusija par futbolu Twitter vidē par Virslīgas vadītāju, kas aizsākās diezgan amizanti (kurš atcerēsies, kurā spēlē vadītājs bija stadionā un kad?), tad pārauga viedokļu apmaiņā starp daudziem cienījamiem futbola speciālistiem. 

Viens no svarīgākiem jautājumiem, kas vienmēr man bija prātā, sekojot mūsu futbola lauciņam no malas – kam īsti futbols Latvijā ir vajadzīgs? Ko veido gan LFF, gan Virslīga kā atsevišķa biedrība? Kādu lomu pilda skatītāji? 

Manuprāt, viss ir ārkārtīgi vienkārši.

Latvijas futbola cilvēkiem skatītāji nav vajadzīgi.

Jebkurš masu sporta veids veido no sevis piramīdu, sākot no jauniešu akadēmijām, turpinot ar augstākām sacensībām, un beidzot ar izlases sniegumu. Vidējais latvietis neseko līdzi jauniešu cīņām, ja vien tās nav starptautiskas sacensības (sveiciens U-16, U-18 un vēl kaudzi citu Eiropas čempionātu basketbolā tepat Rīgā). Tāpat neesam pieraduši apmeklēt klubu sacīkstes, ar vienu fantastisku izņēmumu – Daugavpils spīdveja komandu, kas regulāri sapulcina 7000 skatītāju savā stadionā jebkurā laikā, arī sniegā un salā. Ne tik dinamiskam sporta veidam kā futbolam ir ārkārtīgi jāmēģina izsisties caur milzum daudz citu izklaižu klāsta. Milzīgs pārsteigums bija jauna virslīgas priekšnieka Olivera Šlēgla intervija avīzei Diena, kuras pilna versija bija pieejama tikai avīzē papīrveidā (sveiciens digitālam gadsimtam). Kopš tā laika pazuda 2 lielie sponsori – LMT un SMSCredit.lv, oficiālais virslīgas žurnāls tā arī nav pieejams digitāli, kā tika solīts, reklāmas rullīši par Virslīgu palika tikai skaisti vārdi, sponsoru skaits jebkurā spēlē ir dramatiski zems. 

Mēģinot dabūt rokā vitāli svarīgu dokumentu ar koda nosaukumu “mārketinga plāns”, ko Šlēgls itkā esot sniedzis LFF, kandidējot uz amatu, atklājās dažas nianses. 

Piefiksējiet datumu – 23. janvāris 2017 gadā. Un vakardienas cepienu ne par tēmu pavisam nejauši uzlaboja FK Jelgava radošais direktors, un LFF Futbola attīstības komitejas biedrs Ainārs Tamisārs:

Kopējais futbola tēls jau tā ir nenormāli zems, virslīgas mārketinga aktivitātes arī ir pietiekami vājas, ko aprakstīju vienā no iepriekšējiem rakstiem – Virslīgas komandu online mārketings (2.daļa), taču mums izrādās ir slepenās daļas dokumentam, kurš varētu parādīt, uz kuru pusi futbols vispār iet.

Skumji redzēt, ka arī daži žurnālisti uzskata, ka virslīga ir 8 komandu kopprojekts, tādēļ pārējiem jāklusē un jāņem tas, ko tas dod:

Un tādēļ arī jautājums pavisam vienkāršs – vai Latvijas futbolam vispār ir vajadzīgs skatītājs? Kādēļ faniem cepties par klubiem, izlasi, sistēmu, ja jau vadošos amatos ir cilvēki, kuriem šī lieta jau sen kļuva par biznesa projektu un savu vēlmju nodrošināšanai? Daudzi jo daudzi saistīti cilvēki sen vairs tikai apgūst budžetus, īsti nedomājot, kā šo visdemokrātiskāko spēli pasaulē var padarīt par skatāmu produktu lielām masām arī tepat Latvijā.